Tradicionālā ķīniešu mūzikas instrumenta guanlin cjiņ pai 12.paaudzes meistars Tian Cjuan no Jandžou pilsētas viesojas Latvijas Universitātes Konfūcija institūta organizētajā ķīniešu valodas salonā

2014.gada 13.novebrī Latvijas Universitātes Konfūcija institūts organizēja īpašu pasākumu Rīgas ķīniešu restorānā „Lielais Ķīnas mūris”. Šī pasākuma tēma bija ķīniešu tradicionālais mūzikas instruments gucjiņ, kur meistars Tian Cjuan ne tikai sniedza neaizmirstamu mūzikas priekšnesumu ķīniešu valodu studējošiem latviešu studentiem, bet arī apzinīgi atbildēja uz studentu uzdotajiem jautājumiem. Pasākuma atmosfēra bija patiesi patīkama. Šo pasākumu atbalstīja arī Ķīnas vēstniecība Latvijā, Rīgas ķīniešu asociācija un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte. Šajā pasākumā piedalījās vairāk nekā 50 cilvēku, kuru starpā bija gan Konfūcija institūta skolotāji, gan Rīgā dzīvojošie ķīniešu valodas mīļotāji.
Ķīniešu valodas salons restorānā „Lielais Ķīnas mūris” ir bijis organizēts jau vairākas reizes, pasākuma mērķis ir sniegt iespēju ķīniešu valodu studējošiem jauniešiem praktizēt sarunvalodu, kā arī veidot ķīniešu-latviešu kultūras apmaiņas platformu. Daudziem latviešu studentiem šī ir ne tikai iespēja paaugstināt savu ķīniešu valodas līmeni, bet arī iegūt ne mazumu ķīniešu draugu. Šī pasākuma galvenais mērķis bija piedalīties lekcijā un vērot Tian Cjuan kunga vairāk kā stundu garo priekšnesumu, kopā ar skolotājiem un citiem studentiem izbaudot un iepazīstot ķīniešu tradicionālā mūzikas instrumenta gucjiņ īpašo garu un temperamentu. Visi studenti uzmanīgi klausījās meistara stāstītājā par gucjiņ instrumentu. Pēc lekcijas studenti viens pēc otra pulcējās ap gucjiņ instrumentu un mēģināja to spēlēt, ne pārāk tekošā ķīniešu valodā jautājot visāda veida jautājumus. Ķīniešu gucjiņ māksla ir viens no četriem tradicionālajiem ķīniešu mākslas veidiem, tā kultūras vēsture ir ļoti sena, kā arī šis instruments bija viens no obligāti apgūstamajiem priekšmetiem visai senajai ķīniešu inteliģencei, taču mūsdienās Ķīnā arvien mazāk cilvēku mācās spēlēt gucjiņ instrumentu, tādēļ tas ir kļuvis par vienu no UNESCO apsargājamajām kultūras mantojuma vērtībām. Šī iemesla dēļ iespēja Latvijā dzirdēt šo gandrīz zaudēto mākslas veidu, pēc studentu domām, bija īpaši vērtīga un interesanta.
Pēc priekšnesuma beigām studenti kopā ar ķīniešiem apsprieda dažādus ar ķīniešu folkloras mūziku saistītus jautājumus. Visi, ēdot ķīniešu uzkodas un runājot ķīniešu valodā, pavisam mazo ķīniešu valodas salonu padarīja par ķīniešu un latviešu kopīgajām mājām, kur ikviens var no sirds smieties un dziedāt, cik grib.